Daļa donorvalstu sniegtā finansējuma paredzēta projektiem, kas risina Krievijas iebrukuma Ukrainā radušās sekas, un tas tieši sasaucas ar Latvijas valdības noteiktajām prioritātēm nākamā gada budžetā – aizsardzība un drošība, atbalsts ģimenēm un konkurētspējīga izglītība. Vienlaikus grantu atbalsts ļaus samazināt valsts budžeta izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijai stratēģiski svarīgās jomās.

Jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā atbalstu plānots sniegt trīs prioritārajās jomās. Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes ”Valsts drošība” īstenošanu, finansējumu ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai – sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām.

Jaunajā periodā, tāpat kā iepriekšējā, tiks turpināts mērķēts ieguldījums Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) atbalstam, kopumā paredzot finansējumu apmēram 10 miljonu eiro apmērā Pilsoniskās sadarbības fondam (iepriekšējā periodā – Aktīvo iedzīvotāju fonds). Daļa finansējuma tiks paredzēts arī donorvalstu un nacionālo iestāžu riskā balstītu investīciju pārvaldības nodrošināšanai. Tāpat kā iepriekšējā grantu periodā, šo fondu apsaimniekos donorvalstu izraudzīti fonda apsaimniekotāji no Latvijas NVO sektora, kas būs tiešā donorvalstu pārraudzībā.

Saprašanās memorandos iekļauta informācija par paredzēto finanšu piešķīrumu, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras. Pēc saprašanās memorandu parakstīšanas atbildīgajām nozaru ministrijām, sadarbojoties ar nozaru partneriem un donorvalstu programmu partneriem, 3 mēnešu laikā jāizstrādā programmu koncepcijas iesniegšanai donorvalstīm – saturiskie dokumenti, kurus nākamo 2 mēnešu laikā donorvalstīs izvērtēs un, uz kuru pamata donorvalstis nākamo 4 mēnešu laikā izstrādās attiecīgās programmas līgumu, kas tiks divpusēji parakstīts starp Latvijas un donorvalstu pārstāvjiem, formāli uzsākot programmu ieviešanas posmu. Vienlaikus jāmin, ka programmas pamatinformācija var mainīties programmas koncepcijas izstrādes procesā pēc konsultācijām ar NVO sektoru un donorvalstīm.

EEZ un Norvēģijas granti ir atbalsts, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija ar mērķi veicināt vienlīdzīgāku Eiropu gan sociāli, gan ekonomiski un stiprināt sadarbību starp Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un atbalsta saņēmējvalsti  – Latviju.