Mēness aptumsums rodas, Saulei, Zemei un Mēnesim izvietojoties gandrīz precīzā līnijā, un Zemes ēnai krītot uz Mēnesi. Atšķirībā no Saules aptumsumiem, Mēness aptumsumus var redzēt visā pret Mēnesi vērstajā Zemes puslodē. Saules aptumsumi redzami vien šaurā joslā, un Latvijā nākamais pilnais Saules aptumsums būs redzams tikai 2142.gada 25.maijā.

Saules aptumsumu laikā diena uz mirkli pārtop naktī. Mēness turpretī aizvien ir redzams, tikai sarkanā krāsā. Kāpēc tā? Iemesls ir Zemes atmosfēra. Ja Zemei nebūtu atmosfēras, tad Zemes ēnā nonākušais Mēness būtu tumšs, Saules gaisma to nesasniegtu. Taču gaisma no Saules virzās cauri Zemes atmosfērai. Tur zilā gaisma izkliedējas visātrāk, un cauri tiek garāku viļņu – sarkanā – gaisma. Tāpat gaismai, pārejot no vienas vides citā vidē (atmosfērā) ar citu viļņa izplatīšanās ātrumu, gaisma tiek lauzta. Virziena maiņas dēļ tā nonāk arī Zemes mestās ēnas zonā. Šī sarkanā gaisma tad arī sasniedz Zemes ēnā esošo Mēnesi un iekrāso to “asiņainos” toņos. Tāpēc pilna Mēness aptumsuma laikā to arī dēvē par asins Mēnesi.

7.septembrī Latvijā saulriets gaidāms pulksten 20.03, savukārt Mēness aptumsums sāksies pusstundu vēlāk. Maksimālā aptumsuma fāze būs pulksten 21.11, Mēnesim esot vistuvāk Zemes mestās ēnas zonas centram, bet pilnā aptumsuma fāze beigsies pulksten 21.52. Neilgi pirms pulksten 23 beigsies arī daļējā aptumsuma fāze.

Ko ņemt vērā tiem, kas grib vērot Mēness aptumsumu? Pirmkārt, protams, jācer uz labvēlīgiem laikapstākļiem – no mākoņiem brīvām debesīm svētdienas vakarā. Otrkārt, Mēness būs samērā zemu pie horizonta. Pilna aptumsuma sākuma fāzē tas būs vien nedaudz vairāk kā trīs grādus virs horizonta. Aptumsuma maksimālajā fāzē tas būs 8,5 grādus virs horizonta, savukārt aptumsuma beigās pacēlies jau līdz 13 grādiem virs horizonta. Ja gribas pilnībā netraucētu skatu, jāmeklē vieta, kur uz dienvidaustrumiem horizontu neaizsedz augsti šķēršļi.

Tomēr tam, ka Mēness būs zemu virs apvāršņa, ir arī zināmi plusi. Tuvāk pie horizonta Mēness mums izskatīsies lielāks.