Martins Bergšteins pēc pieciem gadiem beidzot "nomedī" grūti pamanāmos mākoņus
Latvijā ieplūdusi paaugstināta mikroskopisko putekļu PM2.5 koncentrācija no Eiropas rietumu un centrālās daļas, gaisa kvalitātes pasliktināšanās gaidāma arī vietējo piesārņojuma avotu dēļ. Šajā rītā ”900 sekundes” no laika ziņu moderatora Martina Bergšteina saņēma īpašu ziņu un skaidrojumu par īpašiem mākoņiem – I tipa polārajiem stratosfēras mākoņiem (Type I PSCs).
tv3.lv
Tie ir reti novērojami, jo temperatūrai lielā augstumā jābūt vismaz – 78 grādiem un zemākai. No spalvu mākoņiem tie atšķiras, jo ir krietni augstāk sastāv no slāpekļaskābes un ūdens.
Martins arī dalās ar bildēm, kurās viņam izdevās ”nomedīt” I tipa polāros stratosfēras mākoņus (Type I PSCs) virs Jelgavas 6. marta vakarā.
”Pagājuši pieci gadi kopš tos cerēju ieraudzīt un ”medīju”, un nu tas brīdis bija klāt. I tipa PSM sastāv no slāpekļaskābes, ūdens un atsevišķos gadījumos arī sērskābes. II tipa PSM sastāv tikai no tīra ledus,” skaidro Martins.
Sociālajā medija ”Facebook” Martinam tika atsūtītas bildes arī no Liepājas, Bauskas, Ķekavas, Jūrmalas un Jelgavas novada, kur bija novēroti šie skaistie, bet grūti pamanāmie mākoņi.
Martins neslēpj, ka viņam pašam bija grūti saprast vai tas bija putekļu slānis, vai ļoti plāni spalvu mākoņi?
”Pēc tam, kad jau pagāja 15-20 minūtes un redzēju kustības un struktūras īpatnības, sapratu, ka PSM,” saviem sekotājiem rakstīja Martins.
Martins skaidro, kāpēc tos ir grūti atšķirt no spalvu mākoņiem: ”Tikai rūpīgi vērojot tos, piemēram, 20-30 minūtes ir iespējams secināt, ka tie kustās citādāk, lēni, teju bez jebkādas dinamikas, ir viegli sudraboti un strauji pazūd, aptuveni stundu pēc saulrieta.”
